Visas liecības nav fakti, bet, kad sakrājas liecību gūzma no dažādiem laikmetiem, dažādu civilizāciju un kultūru ietvariem, no cilvēkiem, kam nav nekādas savstarpējas saistības ne laikā ne telpā un kuriem ir pat pilnīgi pretēji idejiskie uzskati daudzās lietās, bet viņi liecina vienu un to pašu, tad elementāra loģika spiež to uztvert nopietni.
To pašu var teikt par pašreizējo situāciju, kur gan daudzi labējie, gan kreisējie, gan centriskie libertariāņi, kļuvuši par režīma disidentiem, jo redz tā vājības un neģēlības. Iepriekšējie ideju strīdi starp šiem cilvēkiem palikuši otrā plānā, jo visi redz kopēju ienaidnieku, kas apdraud jebkuru ideju nesēju.

Tu arī, tikai citiem. Paskaties uz savu žurnālu, kā jau Hedera teica, tas ir pilns ar dažādiem repostiem no dažādiem medijiem un tu to acīmredzot ņem par pilnu.

Es daudz repostēju datus un propagandu no oficiālajiem medijiem, lai paradītu to smieklīgo melīgumu un pretrunīgumu. Šad ta repostēju rakstus no neatkarīgiem medijiem, kuri skaitās "antisovjetčina", jā. Tāpat kā senāk cilvēki viens otram pārstāstīja, ko dzirdējuši Raģio Svoboda. Kas tur slikts? Tāpat es daudz citēju konkrētus pētījumus un statistikas datus, kas ņemti no pašu valdību avotiem vai kompānijām, kas nodarbojas ar datu apstrādi.
Vienīgais, kur vari man pārmest sūdu repostēšanās ir tad, kad iebliežu kādas bilžu mēmes vai humora gabalus. Jā, bez tā varētu iztikt, bet nevar jau visu laiku būt tik nopietns.