Nevajag jaukt visu vienā putrā. Jā, sabiedriskajam transportam būtu jābūt pilsētas satiksmes mugurkaulam. Nē, tas nenozīmē, ka viņam visur ir priekšroka un drīkst neievērot CSN.
Es cienu autobusus, bet tas man nekādā mērā nepatraucēja nosūtīt dusmīgu ziņu atbildīgajam uzņēmumam, kad viņu autobuss mani mēģināja nobraukt uz gājēju pārejas (un saņemt atbildi, ka ar konkrēto šoferi tiks veiktas pārrunas, nevis, ka man nav ko meklēt uz ielas!). Un nē, es neizskrēju viņam priekšā, es stāvēju un stulbi noskatījos, kā tas lohs vispār nebremzē un priecājos, ka neesmu mazs skolnieks, kurš varētu arī skriet pāri, nepārliecinoties, vai tas ir droši.
Reāli ļoti daudz nelaimju novērš vienkārši tas, ka mazāk aizsargātie ir reāli iebaidīti, es esmu uzskatāms piemērs ar savu neiešanu pāri gājēju pārejai priekšā autobusam, kurš atrodas pietiekamā attālumā, lai nobremzētu, bet vienkāršu tupa to nedara. Vai varētu apbraukt velosipēdistu, bet izvēlas tā vietā viņu spiest apmalē. Daudzu autovadītāju urlismam nav robežu, tai skaitā sabtransporta šoferu, un tam nav nekāda sakara ar transporta nozīmi satiksmes plānošanā. CSN tāpat jāievēro visiem.
Kas tās vispār par debilām iedomām, ka kāds grib zaudēt dzīvību, lai pierādītu Savu Taisnību! Neviens taču gluži negrib mirt.