1) normāls cilvēks nevar būt laimīgs ar to, kas reāli eksistē. ja kas labs notiek, tad pie tā pierod un vajag vēl. iracionālām lietām nekādi ierobežojumi nepastāv, attiecīgi var laimīgi dzīvot šajā un nākamajās dzīvēs.
2) cilvēkam piemīt tieksme pēc dzīves jēgas. reāli nekādas jēgas nav, bet šis dzinulis eksistē. to var remdēt visu laiku rosoties, bet tas ir riskanti. reliģija šo risku noņem, dodot atbildes.
3) cilvēkam ir fantastiska paternu atpazīšanas spēja. tas spēj atrast sakarības tur, kur to nav.

šie visi ir mazi spēki, bet reliģija jau sastāv ne tikai no bioloģiskiem komponentiem. pirmkārt tomēr sociāli, organizatoriski un militāri.