Es teiktu, ka to visu varētu saprast (un varbūt arī pieņemt, kaut arī gribētos vismaz cerēt, ka muzeja apmeklētājs, redzot mūmiju, šā vai tā saprot, ka kādreiz tas ir bijis dzīvs cilvēks ar visu dzīviem cilvēkiem piemītošo), ja vien tam visam pa vidu visu laiku nebūtu komentāri par "vēstures dekolonizāciju" un "problemātiskajiem viktoriāņu ekspluatatoriem", kas motīvu ja ne pilnīgi pārrāmē, tad katrā ziņā ievieš tur nianses

Citādi, protams, uzsvērt to, ka eksponāts ir reizē eksponāts un izbijis cilvēks no mums ļoti tāla un ne vienmēr labi saprotama laika, nav nekas pēc būtības aplams