man šķiet, ka tā ir tā pati loģika, kuras dēļ no morga radiniekiem atdod nevis "līķi", bet "mirstīgās atliekas" vai "nelaiķi"

vairāk gan ne tik daudz par kādu cilvēku jūtiņām pret konkrēto personu (lai gan muzejniekiem visnotaļ varētu būt arī jūtiņas), bet gan par to, ka cilvēki pēc nāves maybe grib domāt, ka no viņiem pāri paliek nevis "līķis", "mūmija" vai "pelnu čupiņa", bet gan kaut kāds nospiedums pasaulē; ka beigta-es esmu svarīgāka nevis kā līķis, bet kā tas, kas es esmu bijusi dzīva