Nu bet bāzei ir jābūt reālai. Bāze kas balstās uz neeksistējošām lietām ir maigi sakot nestabila, ko mēs arī redzam vēsturiski pie reliģijām.

/ kuriem trūkstot šī irracionālās nišas vajadzība tiek parasti aizpildīta ar tuftu./

Nu bet jebkas iracionāls IR tufta, tur jau ir problēma, vajag kaut ko kas nav tufta.

/Humānisms bija teorētiskā bāze, bet uz šo brīdi tā man vairs nešķiet pietiekama. /

Man arī, ir jēga to paplašināt uz kognitārismu.

Humānismā vērtība ir cilvēks, kognitārismā - saprāts. Līdz ar to humānisms automātiski ir kognitārisma apakškopa.

/Zinātnes, kuru es visnotaļ atbalstu, nemorālā daba prasa, lai tai būtu kaut kāds eksternāls atskaites punkts, ar ko mēs tās produktus vai centienus varam klasificēt labā un sliktā kategorijās./

Es baidos ka ``ārpuszinātnes`` atskaites punkts nav iespējams, jo viss ko mēs uzzinam nāk caur zinātni, līdz ar to morāles pētīšana un konstruēšana arī ir zinātnes nozare.

Tas ir par operāciju plānošanu, kompleksu sistēmu salāgošanu, intelekta pētniecību utt.

Un visbeidzot, tādā gadījumā standarts uz ko tiekties var būt kāreiz racionalizācija. Samērā vienkāršs koncepts. Vērtība ir saprāts un zināšanas. Lielāki un labāki par mums esam mēs nākotnē. Tad vienmēr ir uz ko tiekties bet konceptā nav iekšā mistikas.