Semītu (arī muslimāņu) smadzenes nekad nav sapratušas ētikas vai estētikas principus, jo īpaši konceptus par jebkādiem universāliem likumiem un objektivitāti šajās jomās. Līdz ar to arī Dievs jums vienmēr bijis tikai priekš citu appišanas un bagātībiņu izlūgšanās, nevis Patiesība un Labais. Ģenētiski iesakņots tribāls utilitārisms.

Retumos, pat pirms kristietības laikmetā, domāšana vienmēr virzījās pēc patiesības un absolūta, nevis situatīvu vajadzību apmierināšanas. Tāpēc jūs nesaprotat kas tā filozofija vispār tāda ir un kam vajadzīga. Jebkāda domāšana ārpus šekēlu ieģūšanas vai taburetes konstrukcijas ir fufels. Tāpat jebkādi morāles principi. Visur tikai izdevīgums un ko es no tā varu dabūt. Nav slikti priekš konkrētām profesijām vai konkrētām tautām, kas attīstījušās pilnīgi citādi un ir burtiski eilieņi priekš vidēji aritmētiskā eiropeīda, bet katastrofāli priekš Rietumu kultūras, kas arī na ļico. Tieši tāpēc man neciešams.

Un izziņa, protams ir ļoti svarīga. Tikai ārieši/kristieši ar izziņu saprot ne tikai amata un viltību apgūšanu, bet arī sophia, jeb gudrību jeb wisdom, kas ir pati augstākā gudrība. Mēģināt to skaidrot jums, kas "scoff at it", ir ne tikai bezjēdzīgi, bet arī neiespējami. Either you get it or don't. Visas iepriekšējo gadu debates ar jums par šo tēmu ir bijušas kaķim zem astes, jo jums ir hard wired noliegums pret visu, kas ar to saistīts, kas attiecīgi arī atpsoguļojas pilnīgi atšķirīgajās kultūrās un domas attīstībai tajās.

Otra problēma ar nemitīgu pilpulošanu un miglas pūšanu. Izejam vienreiz cauri milzīgam blāķim viscentīgāko un godīgāko skaidrojumu. Pēc pāris dienām iestājas maģiskā amnēzija un par tieši to pašu atkal tiek prasīta "atpakošana". Jūs pat negribat neko zināt. Nekad neesat uzrādījuši pazīmes, ka lasāt jebko par šīm tēmām.

Labāk palikt pie tā, ka esam pilnīgi dažādas rases, kas viena otrai neko nevar atpakot un palikt tikai pie tām tēmām, kur ir atpazīstami kopsaucēji.