Hedera helix L. (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} hedera) rakstīja, |
At present, not a single one of the putative technologies that constitute the category ‘geoengineering’ have been developed or tested at the scale required to meaningfully establish their effectiveness or feasibility. However, it is possible to anticipate and reflect on many of the social and ethical issues that the possibility of geoengineering the climate raises, in advance of any particular geoengineering technology actually existing [3–7]. In fact, it is the social and ethical concerns that geoengineering seems to present—questions around public consent for research or deployment, how technologies might be governed or the potential for geoengineering to generate conflict, for example—that currently loom larger in policy debates than issues of technical feasibility [8,9].
There is now a small (but rapidly expanding) literature in philosophy and the social sciences that has engaged with complex, inter-related questions around ethics, governance and public engagement [5–7,10–13]. We do not seek to review this here (for an overview, see [11]). Rather, in this paper, we focus on one of the most prominent ethical questions in science and policy debates: whether the prospect of geoengineering will pose a ‘moral hazard’ that undermines political or public support for existing climate policies.
"zaļie grib lai cilvēki maina sevi nevis maina vidi"
No augstāk citētā es gan saprotu, ka "moral hazard" arguments ir šāds: pati ideja, ka kaut kad nākotnē varbūt būs iespējami ģeoinženierijas risinājumi, demotivē cilvēkus atbalstīt jau šobrīd pieejamos risinājumus. Tātad tieši tas, ko es jau esmu teikusi par taviem sci-fi argumentiem - nākotnes tehnoloģijas visu sakops, tādēļ varam turpināt cūkoties.
Taču labi, ka tu pats zemāk norādīji, ka "moral hazard" nav vienīgais skeptiķu arguments. Es arī domāju, ka "moral hazard" ne tuvu nav svarīgākais šajā jautājumā. Man tas šķiet interesants kā sociālpsiholoģijas case study, bet ne kā nopietns arguments pret ģeoinženierijas metožu attīstīšanu. Nopietns ir ekosistēmu arguments - ka līdzšinējā pieredze jau daudzas reizes pierādījusi, kādas neparedzamas un smagas ekoloģiskās un klimatiskās sekas rodas no cilvēku ģeoinženieriju projektiem.
There is now a small (but rapidly expanding) literature in philosophy and the social sciences that has engaged with complex, inter-related questions around ethics, governance and public engagement [5–7,10–13]. We do not seek to review this here (for an overview, see [11]). Rather, in this paper, we focus on one of the most prominent ethical questions in science and policy debates: whether the prospect of geoengineering will pose a ‘moral hazard’ that undermines political or public support for existing climate policies.
"zaļie grib lai cilvēki maina sevi nevis maina vidi"
No augstāk citētā es gan saprotu, ka "moral hazard" arguments ir šāds: pati ideja, ka kaut kad nākotnē varbūt būs iespējami ģeoinženierijas risinājumi, demotivē cilvēkus atbalstīt jau šobrīd pieejamos risinājumus. Tātad tieši tas, ko es jau esmu teikusi par taviem sci-fi argumentiem - nākotnes tehnoloģijas visu sakops, tādēļ varam turpināt cūkoties.
Taču labi, ka tu pats zemāk norādīji, ka "moral hazard" nav vienīgais skeptiķu arguments. Es arī domāju, ka "moral hazard" ne tuvu nav svarīgākais šajā jautājumā. Man tas šķiet interesants kā sociālpsiholoģijas case study, bet ne kā nopietns arguments pret ģeoinženierijas metožu attīstīšanu. Nopietns ir ekosistēmu arguments - ka līdzšinējā pieredze jau daudzas reizes pierādījusi, kādas neparedzamas un smagas ekoloģiskās un klimatiskās sekas rodas no cilvēku ģeoinženieriju projektiem.
Nopūsties:
