Šajā gadījumā es daļēji piekrītu ctulhu, un daļēji piekrītu tev.

Inženieru vērtējums par Uzvaras pieminekļu kompleksa bīstamību ar vislielāko ticamību bija aiz matiem pievilkts. Es domāju - lai vieglāk saskaņot birokrātisko procesu objekta nojaukšanai. Taču galvenā motivācija bija acīmredzami politiska.

No otras puses, vai to var pamatoti saukt par cenzūru? Lielformāta pieminekļu komplekss publiskā telpā pilsētvidē =/= mākslas galerija, ko interesenti speciāli dodas apmeklēt. Uzvaras pieminekļa nojaukšana manuprāt neatbilst cenzūras definīcijai, jo tiesības uz māksliniecisko brīvību nepaģēr automātiskas tiesības uz mākslas darba eksponēšanu. Ja Raudsepa darbus negribētu izstādīt neviena mākslas galerija Latvijā, tā nebūtu cenzūra. Cenzūras moments ir tajā, ka Daugavpils domes pārstāvji izdarīja spiedienu viņa darbus no izstādes izņemt par spīti tam, ka Rotko centra vadība bija nolēmusi šos darbus izstādīt.
Turpretī Uzvaras pieminekļa komplekss bija politiski un morāli novecojis lielformāta vides objekts publiskajā telpā. Par mākslas objektu izstādīšanu vai aizvākšanu no publiskās telpas atbild Rīgas Dome, ko viņi arī attiecīgi izdarīja šajā gadījumā. Kur te parādās cenzūras moments?