Stc, ļoti daudzi mākslas speciālisti kā reiz bija kā minimums šaubīgi par nepieciešamību novākt visu Uzvaras pieminekļa kompleksu (manis pēc, piemēram, Gulbja skulptūru būtu mierīgi varējuši atstāt + izdomāt kādu viltīgu veidu, kā to papildināt diskusiju veidojošā veidā, līdzīgi kā būtu varēts izdarīt ar citiem attiecīgā laika darbiem),
+ Uzvaras pieminekļa nojaukšana pati konkrētajā gadījumā arguably ir uzskatāma par performatīvu, t.i., māksliniecisku aktu, kas pauž solidaritāti pret Krievijas agresiju - un "mākslas darba iznīcināšana kā mākslas darbs" ir pazīstama jau kopš 1953. gada kā minimums