Nu nez, es un tu atceramies laikus, kad sieru, desu un grāmatu veikalā vīstīja ekoloģiski tīrā papīrā un pienu vai kefīru lēja standartizētās pārstrādājamās stikla pudelēs. Kā tas viss pārgāja uz maisiņš vajag un plastmasa absolūti visur mums apkārt kaut kā notika paši no sevis. Neviens to nepieprasīja.
Tāda ir šībrīža Rietumu elišu politika. Taisīt daudz ekoloģiski sūdīgu atkritumu, šo politiku nemainīt, BET sodīt par to ierindas plebu, kurš neko nekur nekādā līmenī nelemj.

Lūk, kamēr Princis un Soros hujārī savos džetos uz klimata glābšanas simpozijiem ar orģijām uz Bohemian Grove vai Davosu, tērējot monumentālus daudzumus degvielas, plastmasas, gaļu un citas delikateses, pēc tam seksuāli apmierinoties ar plebam nolaupītiem mazgadīgiem bērniem nabadzīgos rajonos (pašu izveidotajos), tikmēr plebam jāizpērk viņu grēki, atsakoties no mājām un auto, kuru varētu atļauties un tā vietā iet dzīvot par īrnieku pie kāda Koena vai Kaca. Atsakoties no labas pārtika, kuru ēd bagātie. Strādājot tikai milzīgās korporācijās, kas visas ir nesaraujami savienotas ar valstīm, kuru funkcija tagad ir apkalpot šīs korporācijas, nevis tautas, kuras ir to vēsturiskie radītāji. Atsakoties no privātā auto un privātas telpas Svētajam Klimatam par godu, kamēr šo politiku ieviesējiem pieder desmitiem daudzhektāru villu, nekustamo īpašumu metropolēs un privātās salas ar privātiem lidlaukiem un safari, kur medīt žirafes.