Nu ja, es vairāk sliecos otrās hipotēzes virzienā. Galvenokārt tādēļ, ka dažādos laikos un vietās ir novērota korelācija starp "vaļīgāku" reliģiozitāti un zinātniskās domāšanas uzplaukumu (lai gan nekur tas nesasniedza modernās zinātnes līmeni). Viduslaiku islāma valstis tam ir spilgts piemērs. It sevišķi tādēļ, ka paralēli zinātņu un tehnoloģiju uzplaukumam viduslaiku islāma valstīs, kristīgajā Eiropā bija zināšanu noriets, ja salīdzina ar pirmskristīgo Eiropu. Būtisks iemesls šajā atšķirībā bija tas, ka agro viduslaiku kristietība vērsās pret pagānu mantojumu, tai skaitā seno grieķu un romiešu zinātnisko mantojumu. Islāma kurltūrā, turpretī, tajā laikā aktīvi nodarbojās ar seno tekstu tulkošanu.