Interese savukārt rodas no kaut mikroskopiskām prasmēm. T.i., es sāku (saviem studentiem) ar to, ka viņi paši atpazīst ritmu (bez nosaukuma), tad uztaisa trohaju un amfibrahiju un pārējos, un tad paši saskata atšķirību, un tad (1,5 h beigās) viņiem sāk actiņas mirdzēt uz "ah, ok, šitā dzeja strādā OMG", un pie vajadzības viņi to atcerēsies/izmantos, kamēr Tev ar visiem tiem iekaltajiem dzejoļiem tas nekad nav nostrādājis. Un Tu viņus pat neatceries droši vien. (Es toč vairumu neatceros.)

T.i., tieši "daudz zināšanu, maz prasmju" producē cilvēkus ar šaurām zināšanām un interesēm, bez apvāršņa, a.k.a viegli vadāmus automatonus.