Vispār tā biju es, nevis zazis.
Vēlmes no vajadzībām atšķirt ir ļoti vienkārši.
Ēst torti cielaviņa katru dienu - var būt tāda vēlme, bet organismam nav tādas vajadzības. Vairums cilvēku tāpēc neēd torti cielaviņa katru dienu.
Ar pārējo nez kādēļ ir problēmas. Nedod dievs, kāds aizrādīs par pārmērīgu patēriņu vai resursu izšķērdēšanu, ieskaitīs zaļajos teroristos un nosauks par komunistu.
Atkārtošos, ka kapitālisma problēma ir tā, ka tas netiek ārā no Maslova piramīdas zemākā līmeņa, tajā nekādā veidā nav iebūvēta tiekšanās ne uz ko citu kā tikai pārmērīgu patēriņu - ražot vairāk, tērēt vairāk, bezgalīgi kāpināt patēriņu. Bet tas īstenībā nekur neved; tas īsti nepadara laimīgus pat tos, kam kapitālismā sokas ļoti labi.
Varbūt atšķirt vajadzības no vēlmēm vispār ir cilvēkam viens no mūža uzdevumiem, daļa no pieaugšanas, un es to nepavisam nedomāju tikai ekonomiskā nozīmē, bet kā tādu milestone ceļā uz laimi.