Interesantais nav vis, kurš kuru uzmeta, un vai vispār, bet apstāklis, ka šādas razborkas notiek un "meritokratija" tikpat ir pakļauta baumām, tenkam, leģitimitātes apšaubīšanai un visam pārējam.

Nezinu, kā ctulhu bija iedomājies meritokrātiju, bet vismaz ciktāl mēs runājam par mērāmiem parametriem, jebkurš mērījums pēc kura tiek kaut kas sabiedriski nozīmīgs veikts, pie pietiekama reward ir labs stimuls "geimot sistēmu".

Savā ziņā esošās demokrātijas trūkums ir arī tās labā īpašība -- neskaidrība, kā tieši kuri cilvēki varēs tikt pie varas, padara sistēmu drusku drošāku pret šādu "geimosanu".