Nesen izlasīju vienu grāmatiņu, kurā bija kā duālisma, tā materiālisma kritika. (Grāmata, protams, filozofiska) Materiālisma problēma bija aprakstīta apm šādi: fizikālās zinātnes cenšas nonākt pie pilnībā objektīva realitiātes apraksta - apraksts, kurš būtu pieejams visiem, neatkarīgi no viņu perspektīvas. Apgalvot, ka realitāte līdz tās smalkākajām detaļām var tikt aprakstīta šādā veidā, nozīmē,ka nav nekādu subjektīvo raksturojumu - realitātē nav nekā tāda, kas būtu redzams no noteiktas perspektīvas. Bet apgalvot, ka ir subjektīvi raksturojumi (kaut kas, ko var tvert tikai no noteiktas perspektīvas) nozīmē, ka realitāti līdz tās smalkākajām detaļām nevar aprakstīt tikai objektīvā izteiksmē. Uzskats, ka realitāti smalki var aprakstīt objektīvi fizikālajos materiālo zinātņu terminos, reizē arī pastāvot subjektīvajiem relitātes atribūtiem ir pretrunīgs.

Tāpat uzskats, ka realitāte var pilnībā tikt aprakstīta kvantitatīvi, nozīmē noliegt, ka tai piemīt kvalitatīvā domensija. Sakot, ka realitātei piemīt kvalitatīvā dimensija nozīmē atzīt, ka tai piemīt kas tāds, ko nevar aprakstīt tikai tīri matemātiski.