Civilizācija ir vismaz tikpat svarīga, cik indivīds un viņa pašrealizācija un noteikti nevajadzētu vairot tādus noteikumus, kas veicina paātrinātu atomizāciju iepriekš labi funkcionējušās sabiedrībās (vai likvidēt tādus noteikumus, kas to samazina un pārvirza konstruktīvākos virzienos, no kuriem labums ir gan indivīdam, gan sabiedrībai).

Tajā pašā laikā, esmu par iekšēju konfliktu dēļ disfunkcionālu sabiedrību sadalīšanos un "lupatu deķa" ģeopolitiku, kas viena masīva "kausējamā katla" vietā proponē vaļīgi saistītu tīklu no iekšēji cieši organizētiem un labi funkcionējošiem nelieliem klasteriem (merkantīlām pilsētvalstīm vai citiem līdzīga profila un izmēra veidojumiem).

Civilizācija un kultūra tieši ir inteliģentais dizains, trenēta prāta un tā rezultātu diktāts pār mežoņošanos. Tie ir cilvēku kopienu ekvivalenti agronomijas kultivācijai un rūpīgai selekcijai daudzu paaudžu laikā.