Es, protams, kā jau prasts lauku papucis, ne vella nesaprotu. Taču, cik nu šo jauno cilvēku esmu manījis izstādēs un kultūrvidē, tad nevis ar ko tādu, kas aizsit elpu: "talants!", bet tikai un vienīgi ar centieniem šokēt un piesaistīt uzmanību. Varbūt uzvārda smagums? Jo vectēvs ir viens no dišākajiem akvarelistiem dievzemītes glezniecībā. Tādu pārspēt grūši. Nudien nezinu. Bet iespaids ir tāds, ka te darīšana ar ko līdzīgu Kivičam, kas arī badu it kā nemirst, taču spiests ik pa brīdim vai nu vannā līst un filmēties, vai kādu kārtējo zosi iekaustīt, un tad skraidīt apkārt pie žurnālistiem, lūdzoties šīs ģeniālās performances kā publiskot. Sajūta, ka paniskas bailes no tā, ka par viņu neviens īpaši nerunās. To psihologiem jāvaicā - kā saucas nepārvarama vēlme būt uzmanības centrā?
P.S.
Ceru, ka kļūdos. Tikai subjektīvs iespaids no malas.
Plus vēl - visi akadēmiskie amati ir uz laiku ievēlēti...