Well, jelkura pieeja komunikācijai ir noderīga tikai tad, ja komunikācijas iniciatori var atrast veidus (maņas), caur kurām uzrunājamais saprāts vispāri kaut ko uztver (or at least I can't think of any counterexamples).

Tur arī parādās jēga matemātikai kā potenciāli subsimboliskam saziņas kanālam, kura abos galos iesaistošamies partijas to dešifrē katra uz saviem simboliem, tādējādi ļaujot būvēt implementation-independent tiltu starp divām valodām vai komunikācijas modusiem.

Tādēļ arī runāju par tīrām signālu sekvencēm. Ja tiek uztverta pietiekami gara bitu virkne ar turpinošamies paternu "- - -- --- ----- -------- ------------- --------------------- [..]", tad uztverošais aģents indukcijas ceļā varēs no tās izvilkt konceptu "Fibonači virkne", neatkarīgi no tā, kādā veidā šis koncepts tiek pierakstīts abu komunicējošo partiju valodās (un noraidīt atpakaļ, atkal izmantojot tīru bitu virkni bez pievienotas sintakses). I hope this makes sense, I'm still adjusting blood levels in my caffeine stream.