jā, Raudive. Man liekas forši, ka ticība, ka "kaut kas cilvēkā ir, kas ļauj viņam sadzirdēt, saredzēt, pārdzīvot neparasto" viņu beigās aizveda tur kur aizveda, ļāva satikt daudzus interesantus cilvēkus, iegūt pat kaut ko līdzīgu pasaules slavai. Un arī Mauriņa pēc viņa nāves pārgāja katoļticībā. Svētīgi.

jā, nu interesanti, ka tev tāda pretestība. Man nekad pat nebija ienācis prātā, ka Viņam ir kaut kāds pienākums ar mani runāt kaut kādā formā un ja ne, tad es visam atmetu ar roku. Tad kad es neticēju man to nevajadzēja un to kas notika norakstīju uz kaut kādām dīvainām sakritībām, pēc tam nu pēc tam viss bija citādi.