Pagarš citāts.
Palasīju portālu Telos

Tur A.I. rakstā par dzimumu vienlīdzību ir sekojošs teksts:

//Vecās Derības Radīšanas grāmatā nepārprotami ir uzrādīta kaut kāda “problēma” ar sievieti. Tā ir viņa, kuru čūska savaldzina, sastāstot melus, un tā ir viņa, kura neklausa aizliegumam ēst no Laba un Ļauna atzīšanas koka. Ādams, šķiet, ir turpat blakus, bet viņš it kā ļaujas šai Ievas kļūdai, kurai ir dramatiskas sekas. No šī stāsta ir grūti tikt vaļā, un tas ir bijis ārkārtīgi ietekmīgs. Starp citu, šis stāsts par sievietes neprātību un nesavaldību interesanti un drosmīgi atspoguļots dāņu kinorežisora Larsa fon Trīra šaušalīgajā filmā Antikrists (filmas nozīmes atslēga, manuprāt, ir tās nosaukumā). Arī tur tā ir sieviete, kura ir neprātīga un nesavaldīga, un viņas vainas dēļ iet bojā abu bērns.

Bet Vecās Derības stāstam ir otrā un nepieciešamā daļa. Tas ir stāsts par nabadzīgu jūdu meiteni Mirjamu no Nācaretes. Viņa nonāk līdzīgā situācijā, taču viņu uzrunā nevis čūska, bet eņģelis, un sola nevis, augli ēdot, kļūt kā Dievam, bet ka viņai būs bērns no Svētā Gara, kurš valdīs kā Ķēniņš. Atbildot eņģelim ar “Lai man notiek Dieva prāts”, viņa atbild tieši pretēji Ievai. Tāpēc arī Mariju mēdz saukt par “otro Ievu” – sievieti, kuras paļāvība nolīdzināja un izlaboja sākotnējo traģisko kļūdu. //

Un tagad sausais atlikums ja mēs stingri pieturamies pie šīs leģendas:

Situācija A: Sieviete stājas kontaktā ar pārdabisku būtni, kura pierunā sievieti veikt noteiktas darbības (apēst ābolu). Sekas ir ļoti sliktas.
Situācija B: Sieviete stājas kontaktā ar pārdabisku būtni, kura pierunā sievieti veikt noteiktas darbības (ieņemt bērnu). Sekas ir ļoti labas.

Abos gadījumos spēle ir ``vienos vārtos``, daudz spējīgāka būtne manipulē ar daudz mazāk spējīgu būtni kura principā nevar izdarīt adekvātus secinājumus. Kā situācijas A sieviete varēja zināt ka tas nav dievs vai viņa sabiedrotais kurš piedāvā augli, kā situācijas B sieviete varēja zināt ka tas nav dēmons kurš piedāvā ieņemt bērnu?