paldies par linku. tas man labāk palīdz saprast savu nostāju un kur tad ir tā fundamentālā uzskatu atškirība, par kuru nevaram vienoties :) Es pilnībā nepiekrītu apgalvojumam: "nav nekādas “dabiskās lietu kārtības”, ko tie spētu konstituēt, nedz arī kādā “dabiskuma” koncepcijā balstīta, nofiksējama status quo, ko varētu vai vajadzētu aizsargāt no “mākslīgas” iejaukšanās vai pie kā varētu atgriezties, piemēram, cīnoties pret visu “nedabisko”."
[dzimtes teorētiķi] apšauba, ka bioloģiskā īstenība būtu liktenis (tātad pārdabisks spēks), kuru ietekmēt vai mainīt nebūtu iespējams, un ka tiekšanās to labākas (“dzīvojamākas”, saka Džūdita Batlere) dzīves vārdā pārvarēt ir pretdabiska.

Protams, ka mainīt ir iespējams, taču man nav pārliecības ka šāda tiekšanās cilvēkam pašam nāk par labu. Cilvēks it kā iegūst kāroto, taču nez kāpēc nejūtas laimīgāks. Taču šo apgalvojumu var apstiprināt/noraidīt tikai dzīvojot to mainīto dzīvi un redzot pats pie sevis.