Bišk sakūlusies viņa ir jau labu laiku.

Pirms ~2 gadiem lasīju vieslekciju seminārā, Kursīte arī lasīja savu lekciju, tādēļ gāju klausīties - jo nu tak, Latvijas viena no labākajām folkloristēm, un tā. Viņas lekcija bija drīzāk apziņas plūsma, ne lekcija, turklāt pašās beigās viņa pacentās visus iesaistīt kaut kādā nesankcionētā pseido-rituālā: piecelties kājās, izstiept rokas, aizvērt acis un sūtīt labas domas Latvijas zemei, kamēr viņa skaitīja kaut kādu pseido-mantru par stipru Latviju. Nūūūū, kājās es vēl piecēlos, lai gan jau nojautu, ka tūlīt nebūs labi, bet rokas nestiepu un acis ciet nevēru, apkārt gan visi paklausīja. Tā nu es tur stāvēju dziļi neapmierinātu sejas izteiksmi ar sakrustotām rokām un neaizvērtām acīm, un Kursīte, skaitot savu matru par labām domām, kas jāsūta Latvija, vairākas reizes mani nikni nopētīja. Neko sev, izglītojošs seminārs. :D