"Pag nu un sievietēm kas traucē?"

Mazāk opciju. Vīrietis savos 40 var sakopoties ar sievieti savos 30 vai pat vēl jaunāku, īpaši ja turīgs, labs sociālais statuss. Otrādi uz sievietēm tas nestrādā. Veiksmīga karjera nespēlēs lomu otras pusītes atrašanā un pilnīgi zero iespēja uz "sapņu princi". Drīzāk kādu, ko nāksies pieciest, jo nav izvēles starp vientulību un šo.

"Un atkal ``strauji zūdošā dzemdēt spēja`` bet ja viņa ir profesore vai virsniece vai politiķe un par to vispār nav aizdomājusies?"

Ja tiešām nav aizdomājusies, tad Godspeed. Evidences liecina, ka aizdomājas un bieži. Tāpēc tik daudz labi situēto iet cauri psihoterapijām un antidepresantiem, anti anxiety drogām utt. Materiālā neatkarība ir forši, bet spēj aizpildīt visu laimes kvotu tikai ļoti mazai minoritātei vientuļnieku un sociopātu.

Par pēdējo punktu. Es skatos caur reprodukcijas prizmu, jo tas ir viens no centrālajiem, pašiem svarīgākajiem jebkura sociuma parametriem. Pie tam tas ir svarīgs ne tikai sabiedrībai kā baram, bet arī vairumam indivīdu. Veiksmīga pārošanās un gēnu izplatība starp cilvēkiem nav mazāk svarīga kā lopiņiem. Tas būtiski ietekmē laimes koeficientu pašapziņā. Šeit mēs tiešām esam līdzvērtīgi ar pārējiem dzīvniekiem. Miniskulas minoritātes askētu, aseksuāļu, hermafrodītu un citu alternatīviķu, nemaina sistēmu.