Tādu treitu klātbūtne pilnīgi noteikti mazina cilvēka vērtību lielajā bildē, neatkarīgi no viņa dzimuma, ieņemamā amata, izglītības un pārējiem parametriem (kas, protams, nenozīmē, ka tāds cilvēks joprojām nevar būt mīlēts ģimenes loceklis un tā tālāk), jo nav nevienas situācijas, kur haoss, nespēja domāt ilgtermiņā un nespēja saredzēt kauzalitāti ir kaut kas pozitīvs.

Nav nekāda "balansa", ir tikai (uz gradienta, protams, nevis kā divi grāvji bez atstatuma starp tiem) veselīgais un slimīgais, konstruktīvais un destruktīvais, pronomiāniskais un antinomiāniskais, un defektīvu vai vismaz klaji neproduktīvu pazīmju pasludināšana par komplementārām vai balansējošām ir precīzi tāds pats pašapmāns, kā blank-slate-isms vai iznākumu vienlīdzība. The only morality is civilisation and the only good is that which builds and bolsters it.

Un nē, protams, ka mūsdienu klimatā praktiski nav iespējama ne tikai voluntāra eigēnika, bet pat normāla, no lozungiem brīva debate par šiem jautājumiem. Kamēr vien akadēmija nekļūs brīvāka no politikas (akūti no SJW, hroniski no jebkādas), tik ilgi vienmēr būs tēmas, kuru risināšana būs spiesta nenotikt vai notikt, skatoties pār plecu un riskējot ar karjeru, statusu un rezultātiem.