Anatomija ir nepatīkama un salti ciniska padarīšana, tā nu tas ir. Ņem vērā, ka jēdzienu "deformācija" es lietoju strikti anatomiskā nozīmē un ar to neizsaku nekādus estētiskus vai morālvērtību spriedumus par dzemdējušām sievietēm. Interesanti, ka vienīgās lietas, kas tev ienāca prātā, ir saistītas tieši ar estētiku (grūtnieces vēders) un visnotaļ arbitrāru un ar laiku pārejošu deformāciju (izstaipīta maksts), kas lielākas problēmas sagādā nevis pašai sievietei, bet viņas vīrietim. Man šķiet, ka te labi atspoguļojas mūsu kultūras fucked up moments ar to, ka sievietes veselība ir otršķirīgs jautājums, savukārt kļūt vīriešiem neiekārojamai - tā, lūk, ir īstā traģēdija. Eh.

Grūtniecības laikā notiekošais no anatomijas viedokļa ir deformācija. Iekšējie orgāni tiek pamazām spiesti uz augšu, izmainot to atrašanās vietu. Tas var radīt visādas sekas, šeit principā ir tā, kā kurai paveicas. Ķermeņa deformācija notiek pat līdz skeleta līmenim - fiziskie antropologi pēc skeleta gūžu kauliem var noteikt, vai sieviete ir dzemdējusi. Dzemdes staipīšana ar grūtniecībām nereti noved pie nepatīkamām sekām senioru vecumā, runa ir par t.s. "dzemdes izkrišanu", dzemdes kakls noslīd līdz pat maksts atverei un rada diskomfortu vai pat sāpes. Vēl viena lieta, kur īstās sekas izpaužas jau senioru vecumā - osteoporoze. Lai vīrietis uz vecumu norautos osteoporozi, tur ir nelāgi jāsakrīt ģenētiskajai dispozīcijai+ļoti neveselīgam dzīvesveidam. Lai sieviete dabūtu osteoporozi, atliek tikai dzīvot normālu sievietes dzīvi un iznāsāt divus, trīs bērnus. Papildus virknei citu bioķīmisku izmaiņu un stresu, grūtniecības laikā "izskalojas" kalcijs, sekas tam ir ne tikai osteoporoze vecumā, bet arī ātrāka zobu zaudēšana, nekā tas būtu bez grūtniecībām.
Tā, kas vēl. Lieta, par ko retāk runā, taču nemaz nav tik retas dzemdību sekas, ir urīnpūšļa trauma, kā rezultātā sievietei sākas urīna nesaturēšana. Gan jau, ka ir vēl virkne seku, kuras šobrīd nevaru nosaukt. No anatomijas viedokļa, embrijs principā funkcionē kā parazītisks veidojums sievietes ķermenī. Tā nu tas ir - salti un ciniski.

Ņem vērā, ka viss, ko aprakstīju, ir sekas tā saucamajām normāli notiekošām grūtniecībām un dzemdībām bez sarežģījumiem. Piemetam vēl visus reālos riskus, kas var notikt, ja sākas kādi sarežģījumi. Un paskatāmies vēlreiz, cik ciniski ir pateikt, ka var taču dzemdēt un atdot adopcijai, ja negrib bērnu. It kā grūtniecība un dzemdības būtu tikai tāds neliels apgrūtinājums. Vai arī - sods par seksu, ja reiz, kā tu saki: "..viņa labprātīgi un informēti ir iesaistījusies darbībās, zinot, ka to iznākums var būt grūtniecība". Taču man šķiet, ka tas gluži neatbild uz manu uzdoto jautājumu: kā tu pamato atšķirību starp pašaizsardzību pret nāvi un pašaizsardzību pret negribētu ķermeņa deformāciju. Ja grūtniecības laikā rodas sarežģījumi, kas apdraud grūtnieces dzīvību, var taču izmantot to pašu argumentu un aizliegt veikt abortu - jo viņa labprātīgi un informēti ir iesaistījusies darbībās, zinot, ka to iznākums var būt grūtniecība, kur pie reāliem riskiem ir arī nāve. Piesaucot tavu piemēru par uzbrucēju ar nazi - nav ko vazāties apkārt pa pasauli, jo zināms taču, ka tur ārā cilvēki mēdz uzbrukt ar nazi.