Tādā gadījumā ārpusdzemdes grūtniecībai, ko es piedzīvoju, pēc kristīgas taisnības vajadzeja mani nogalināt. Zigota nenokļuva īstajā vietā un uzplēsa manu olvadu, bet, ja to pat tad nevajadzēja izņemt, kad es jau biju uz dzīvības un nāves robežas, tad jau man vajadzēja mirt, lai šai šūnai ir tiesības uz dabīgu nāvi, kad mans ķermenis būs sadalījies un tai nebūs, no kā baroties. Tā?