Pat ja pastāvētu tāds starptautisks patentu tiesību regulējums ārkārtas apstākļos (un es nudien neesmu drošs, ka tā kopumā būtu laba doma), diez vai tas būtu attiecināms uz Remdesiviru. Tās noteikti nav zāles, kas spētu atrisināt esošo pandēmijas problēmu; tām vispār pievērš uzmanību tikai tādēļ, ka nekā pierādīti labāka par šo pašvako līdzekli nav vispār. Un no tāda skatupunkta, ir labāk, ja globālās ražošanas jaudas nav aizdirstas ar šitās mantas vārīšanu, gadījumam, ja nāk klajā kas labāks.

Sevišķi nesaburzīt patentu tiesības ļautu variants, ja kāds (valsts, valstu apvienība, kaut kas šitādā līmenī) noslēgtu līgumu ar to pašu Gilead, lai ļauj ražot to preparātu kādā no šovalstu teritorijā esošajām citu kompāniju ražotnēm, apmaiņā pret lauvas tiesu gūtās peļņas. Reālajiem ražotājiem, savukārt, attiecīgā valsts par šito sapiķotu negūtās peļņas apmērā (jo būsim reāli, attiecīgā situācijā valsts maksātu jebkurā gadījumā, atšķirība tikai, uz kuru kontu tiek pārskaitīta nauda). Viss uz līguma pamata, kurš nosaka, cik ilgi/kādu daudzumu tā var saražot, pēc tam turpina darboties parastie patentu regulējumi.