Cilvēks ir saspiedies savā augstprātībā cenšoties racionalizēt savu naidu pret jebkuru, kurš aktīvi nepiekrīt viņa domas gaitai. Klasisks socioloģijas gadījums, kur jebkurš, kas nedara/nedomā tā kā es ir stulbs/ļauns/slinks. Viņa pamatojumus es saucu par racionalizāciju, jo nekā jau citādāk nevar saukt tādas ģeniālas domas kā: "mazi bērni mēdz izrādīt vēlmi dalīties un tikai vecāki tos iemāca būt ļauniem kapitālistiem un tamdēļ mums vajadzētu komunismu", neņemot vērā, ka mazi bērni izrāda arī radikālu egoismu, vēlmi visu paturēt sev un ārkārtīgu nežēlību, kas pieaugot un iemācoties lietas no apkārtējiem pazūd.