Maza minoritāte bija. Rabīniskais jādaisms prosta nav tendēts aicināt savu cilti uz smagu darbu savas civilizācijas būvniecībā. Jūdaismam (un arī islamam) ir daudz kas kopīgs ar kristiešu apkarotajiem gnostiķiem - viņi netic, ka šajā realitātē ir jebkas vērtīgs. Dieva spožums semītu (te tiešām var runāt par visiem semītiem, ne tikai jūdiem) izpratnē ir tik tālu pāri visam, ka tas, kas notiek šajā mirstīgajā realitātē nav vērts eksaltēt. Ne velti islamā nav gandrīz nekādas sakrālās mākslas, ja neskaita abstraktus ornamentus, savukārt jūdi-mākslinieki ir pārsvarā dekonstrukcionisti, estētikas noliedzēji, visādas marinas abramovičas (izņēmums ir ar izpildītājiem, piemēram mūzikā - virtuozitāte pateicoties labam IQ). Tas ir reliģiozi-kulturāls cēlonis viņu profesiju izvēlei. Nu un, protams, slimīgā tieksme dominēt aiz sava mesiāniskā pārākuma kompleksa.
Rietumos šī te radīsāna, būvēšana un eksaltācija caur cilvēka varoņdarbiem ir centrāla mitosa daļa. Pat kristietībā, kur cilvēks, jā- ir grēcīgs, bet spējīgs būt gan svētais gan radošs ģēnijs gan varonis.

Tiesa pat pie jūdiem notika degradācija tā pat kā tas notika ar eiropas tautām. Imo oldskūl Mozus jūdaisms ir labs priekš pašiem Izraēla bērniem un tam ir savs dignity. Vnk viņiem to vajag kopt Izraēlā un nekur citur. Cita lieta jau par talmudismu un marksismu, kas imo ir degradēts jūdaisms tā pat kā ateistiskais materiālisms ir degradēts ariānisms, vērtību krīzes simptoms.