Neadresē problēmu kāpēc šajās civilizācijās ir tādas krasas devolūcijas pazīmes, ka jaunākos periodos tās pašas kultūras pārstāvji burtiski dabūjuši amnēziju par vecajām zināšanām un spējuši tikai primitīvi 'atdot godu' leģendārajiem senčiem ar vienkāršiem akmens krāvumiem. Imo ļoti netieša liecība par labu katastrofismam, kas ietekmējis cilvēces vēsturi. Pat briesmīgajos tumšajos viduslaikos hellēniskās zināšanas tik saglabātas un uz romiešu megaceltnēm neskatījās kā uz sen aizgājušo dievu suvenīriem kā tas diezgan uzkrītoši liekas saistībā daudzu seno civilizāciju atstātajām neviendabīgas kvalitātes struktūrām. Bieži 'modernākie' akmens krāvumi tikai veidoti ap vecākajām, sarežģītākajām struktūrām apkārt un virs it kā respektējot to vērtību pat pussagrautā un korodējušā stāvoklī.
Tas nemeiko vēsturisku sensu, ja pieņemam, ka šāda civilizācija bija kontinuāla. Nav arī necik daudz dokumentālu liecību par krutajiem senčiem, izņemot mītus, kurus viedie mūsdienu vēsturnieki definē kā pasakas pieaugušajiem, ko senie cilvēki viens otram sacerēja, jo bija tupi lol.