Jau tajā laikā ielenes krāsojās gan. Lellīgi uzkrāsotas harlotes stereotipam vajadzētu ļaut tev savilkt svītriņas starp punktiņiem. Tas, ka kosmētiku nevarēja atļauties kurš katrs, nenozīmē, ka tās sole purpose bija statusa simbols kā tas ir ar kroni karalim, hora aci uz faraona vai krāsu kaleidoskopu uz šamaņa rožas. Tāpat kā parūku nenēsāja kā kroni, bet tāpēc, ka tā laika friziermāksla nevilka, bet smuku galvas augšdaļu gribējās. Tāpat jāņem vērā, ka šī pārspīlētā krāsošanās bija perioda fads (baroka, rokoko laiki), kad visam vajadzēja izskatīties pēc tortes.
Manuprāt pats fakts, ka krāsošanās īpaši izteikta emancipētām, 'brīvām' sievietēm, arī ir self explanatory. Nav absolūti nekāda cita racionāla iemesla, lai nodarbotos ar šo nogurdinošo kosmētikas uzlikšanas un noņemšanas procesu, tērēt naudu, kā vien, "lai redzētu cik es seksī". Jebkuri citi sadomāti iemesli ir pašdelūzija.