Avotu apšaubīt, protams, var un reizēm vajag, tikai derētu tad likt pretī kādu citu, kurš būtu uzticamāks, un ar pieeju tiem pašiem datiem.

Tādā ziņā "tīrs" pēc definīcijas nevar būt neviens enerģijas avots. Jebkuras "zaļās" iekārtas piesārņo vidi to ražošanas ietvaros, un kaut kad eventuāli nolietojas un kļūst par atkritumiem, kurus jāapsaimnieko.

Ar valstīm, kuras pilnīgi pa roku galam kaut kur izgāž savus kodolatkritumus kaut kā vēl nav nācies realitātē saskarties - PSRS militārie objekti varbūt varētu skaitīties, bet pat šamie nav pamanījušies piedraņķēt ko nopietnāku par ierobežotiem savas valsts reģioniem. Un kopš Aukstā kara lielvaru kodolkrāniņu mērīšanās beigām (kuras ietvaros Klusajā okeānā bombīja uz nebēdu, īpaši neiespringstot, kur tas viss pēc tam paliks) visā pasaulē attieksme pret kodolatkritumiem ir pietiekami nopietna, lai šitāda izvēršanās būtu ārkārtīgi mazticama.