1) manā skatījumā tas ir tā: Jā mēs nevajājam cilvēku par to ka viņš tic allaham vai kam citam. Tas tiešām nevienam nekaitē. Bet mēs nepielāgojamies nevienai reliģijai un kritizējam viņas visas vienādi. Tipisks piemērs: ja jebkādi ticīgie jebkādu iemeslu dēļ protestē pret skolu programmām vai kādu medicīnisku praksi tad viņus vienkārši neņem vērā. Nemaz.
2) tas, ka saprātīgi ticīgie reformē savas reliģijas no iekšpuses, ir apsveicami un atbalstāmi.