vai nav tā, ka ilgi valda uzskats, ka kaut kas reāli nav iespējams, un tad nāk kāds jauns prāts un pierāda, ka ir (lai gan visa vecā tradīcija to noliedz un saka, ka jābeidz ākstīties), bet jaunais āksta prāts to ignorē un rada jaunu stāstu, un tas izrādās patiess, no kurienes tas? bez tā nekāds progress nebūtu iespējams, progress vienmēr kko sagrauj