Latīņu frāžu mētāšana, protams, ir simpātiska (mazliet mazāk, ja ir zināms, ka tās ir nospiestas frāzes, nevis valodas kā tādas pārzināšana, bet tas nav par tēmu), bet kopumā te, man šķiet, var novērot novazāto vājprāta definīciju – atkārtot vienu un to pašu, cerot sagaidīt atšķirīgus rezultātus.

Pirmie divi pasaules kari, acīmredzot, bija tik atsvaidzinoši un atnesa tik labu "novus ordo saeculorum", ka tagad kārojas trešo, šoreiz ar kobalta bumbu piegaršu.