Nevis radari bet novērošanas uztvērēji, īsviļņu. Armijas, protams, jā. Un nē radionovērošana nestrādā kā ``atfiltrē nost visu negaidīto``, vispirms ar platjoslas traktiem dabū panorāmu, tas ir attēlu kur uz X ass ir frekvences un uz y ass amplitūdas, tas ir radio spektrs. Tad vietas kur ir pīķi analizē sīkāk, skatās kāda modulācija ( AM, FM, SSB, CW) to dara ar demodulatoriem, tagad- automātiski, rezultātus pieraksta tālākai analīzei. Gan radiosignālu, kan demodulētos ZF signālus. Ar filtriem izgriež šauras joslas, nodrošinot selektivitāti.

//Bet ja to neizfiltrē, tad minēšu, ka var dabūt tādu roršaha testa signālu, kurā var saskatīt daudz ko.//

Bingo!

Tieši tā arī notiek. Prastā sadzīves rādiņā selektors ir vienkāršs maiņkondensators AF traktā, tad kādi 3 LC filtri SF traktā, nestabilizēts heterodīns pirms tam un vienkāršs amplitūdas detektors, ZF pastiprinātājs un skaļrunis, viss. Jutība švaka selektivitāte pardon nekāda, uztver tikai jaudīgos raidītājus, starp to frekvencēm ir baltajam tuvs troksnis, pa daļai no pašas uztvērēja shēmas, pa daļai no atmosfēras elektriskās aktivitātes, tālāk ieslēdzas pareidolija, tā pati kas skatoties uz mākoņiem vai roršaha testu, tikai pa dzirdes traktu, viss.