"""Vietniekvārdi drīzāk tev šķiet kam piederīgi: bioloģiskajiem, vai tomēr pašizpausmes faktoriem?"

Bioloģiskajiem.""

Vakardien, atbildot uz šo, es aizgāju retoriski sev diezgan neizdevīgā virzienā. Tādēļ šorīt gribu parunāt par latviešu valodas gramatikas īpatnībām un bioloģiju. Sāksim ar odiem. Daudziem cilvēkiem mūsdienās ir zināms, ka tie odi, kas nāk pēc mūsu asinīm, ir mātītes. Vai tu, zinot šo informāciju, tagad cītīgi šos kukaiņus sauc par viņām, lai būtu atbilstoši bioloģijai? Tālāk, runājot par savvaļas dzīvniekiem, kur dzimums nav nosakāms pēc uzkrītošām vizuālām atšķirībām, arī kaut kā visiem nospļauties, vai runa ir par sugas mātīti vai tēviņu, t.i., tiek izmantoti vietniekvārdi, kuri 50/50 nesakrīt ar bioloģisko dzimumu. Bet ar to jau viss nebeidzas, apsēstie latvieši piešķir gramatisko dzimti arī pilnīgi visai nedzīvajai dabai, parādībām un priekšmetiem, kuriem nu pavisam nav un nevar būt bioloģisks dzimums. Un nobeigumā iesaku pameditēt par gramatisko dzimti vs. bioloģiju vārdam "skuķis".

Tā lūk. Vietniekvārdu piesaiste bioloģijai nemaz neizskatās pēc nopietna argumenta šajā tēmā.