Par operācijām - ir gadījumi, kad "gender dysphoria" ir tik saasināta, ka cilvēki sevi kropļo un mēģina izdarīt pašnāvību, respektīvi, tā burtiski apdraud viņu dzīvību.
Bet jebkurā gadījumā - kā jau pats teici, transpersonu nav daudz, turklāt dzimummaiņas operācijas arī neveic pirmajā dienā, līdzko sagribas, tur cilvēkiem tiek veiktas pamatīgas psihes ekspertīzes.

Par nerakstīto normu - nu, es te kaut kur piesaucu romu un ebreju piemēru. Es par visiem šiem jautājumiem domāju līdzīgi. T.i., tu ebrejam arī principā vari iet stāstīt, ka "žīds" taču ir nekas vairāk kā neitrāls etnonīms, ka tas ir vēsturiskais nosaukums konkrētajai kultūretniskajai grupai, kurai šis cilvēks pieder, ka šīs grupas pārsaukšana par ebrejiem ir realitātes noliegšana, utt. Bet, ja tu turpināsi to nabaga cilvēku saukt par žīdu, kad viņš skaidri un gaiši ir pateicis, ka to nevēlas, es uzskatīšu, ka tu esi nejauks un nepieklājīgs.

Un kur ir tie drakoniskie likumi, ar kuriem transpersonas mūs apdraud? Par nu jau tik daudz apzelēto Kanādas piemēru - juristi jau sen to ir izrunājuši, ka tas likuma papildinājums nav par vietniekvārdiem, bet gan par naida runu - par aicināšanu nogalināt transpersonas, piemēram. Un tas nebija kaut kāds pavisam jauns likums, tas bija pipildinājums, ka naida runas likums attiecas arī uz transpersonām. Tāpat arī augstāk apskatītais piemērs ir ļoti specifisks, jo ārsta gadījumā tādi uzskati var radīt reālas problēmas pacientiem.