"Apsaukāšana ir tad, ja tev motīvs ir aizkart."

Tad kā tu nosauktu situāciju: "Es tevi saukšu tev netīkamā vārdā, jo man savu kategoriju demonstrēšana šķiet svarīgāka par tavu psiholoģisko labsajūtu"?

Bija manā paziņu lokā viens interesants gadījums. Vienam cilvēkam bija "pielipusi" jaunības dienu iesauka, kura bija neglaimojošs vārds. Agrāk viņam pret šo iesauku nebija iebildumu, vai arī viņs nekad neizrādīja iebildumus - to zina tikai viņš pats. Lai nu kā, viņš pasāka regulāri cilvēkiem atgādināt, ka vispār viņam šī iesauka nepatīk, un ka viņš tomēr vēlas, lai sauc viņu vārdā. Visiem, izņemot vienu draugu, ar to nebija lielas problēmas - ok, sākumā vēl dažreiz aizmirsās (arī man) un automātiski paspruka tā iesauka, bet uzreiz tad arī atvainojāmies. Gana īsā laikā šī viņam netīkamā iesauka pazuda. Un tagad par to vienu draugu, kuram bija problēmas ar šo: viņš pastāvēja uz to, ka no mūsu loka to cilvēku pazīstot visilgāk, ka tā iesauka viņam esot bijusi jau tik izsenis, ka tas ir svarīgāk par īsto vārdu, utml. Respektīvi, šis viens draugs pastāvēja uz to, ka viņa kategorizācija (un pieradums?) ir svarīgāka par cita cilvēka psiholoģisko komfortu. Ja tā nebija bulijošana, tad kā tu to nosauktu?


"That being said, jaunkundz, jūs gan mani šovakar par maitasgabalu pamanījāties nosaukt."

Ne gluži. Es tā nosaucu cilvēkus, kuri "vienkāršu lūgumu nebūt maitasgabaliem un speciāli netraumēt psiholoģiski sensitīvu cilvēku grupu, pasniedz kā baigāko apspiešanu un uztaisās par nez kādiem cietējiem". Ja jau tu tur pieraksties, tā tad nu ir tava problēma.