Tas ir tipisks atpakaļskata bias. Padarīšana darbojas tā - tiek izpētītas lietas, izveidotas teorijas, no dažām ir tehnoloģiski secinājumi, viss notiek. Pēc tam daži senu tekstu pētnieki izlasa par šīm teorijām, parasti popzin izklāsta veidā un paralēli analizē un interpretē senos tekstus. Nu un tad ir minētais bias + pareidolija un pietiekami aiz matiem pievilktās latviešu tautasdziesmu, vēdu, senebreju eposu, nostradamusa vārsmu un citu šādu folkloras un literatūras obejktu tekstos/ to interpretācijās viņi saredz kaut ko tipa līdzīgu. Un tad ir liela sajūsma un uh tii gariiiiigums senās zināšanas.


Vot kā nav: Nav sekvences ``seni teksti - interpretācija - teorijas - tehnoloģijas`` :D