Un vispār jau ārstiem tā kā vajadzētu iemācīties par end-of-life lietām, kur komforts, tai skaitā emocionālais, var gan var būt arī svarīgāks par 'omg a ja nu vēl jau tā smagajam stāvoklim pievienosies infekcija un atstieps kājas'.


Ārstu uzdevums NAV par katru cenu jebkuru noturēt pie dzīvības maksimāli ilgi un garīdzniekus uz grēksūdzi tāpat vien nesauc. Ir civlēki, kas labprātāk riskē nedaudz samazināt savas izredzes izdzīvot, nekā 100% palielināt savas izredzes nomirt bez grēksūdzes. Pie tam, sāks pacients nervozēt par nomiršanu pēc grēksūdzes, saleks augšā stresa rādītāji un tiešām atmetīs ķepiņas. (pirms optimistiskā 'nē, saņemsies nenomirt!'...yeah right.)

Protams, grūti uzminēt kāpēc tieši grēksūdzi nevarēja kāds no Stradiņu štata kapelāniem pieņemt (yeah, viņiem štatā tādi ir vairāki) - bet nu maz kas.