Viena no iespējamām atbildēm ir stagnācija.

Ir teorijas (manuprāt, ne visai uzticamas), saskaņā ar kurām islāms šobrīd piedzīvo līdzīgu agresīvās pasionaritātes periodu kā kristietība 12.-16. gadsimtā, un no tā vismaz daļēji izriet pašreizējā histēriskā radikalizēšanās. Taču neesmu tik ļoti iedziļinājusies, lai spētu nodalīt patiesības graudus no spekulāciju pelavām.