Problēma tāda, ka šie hobijsti savas metodes labprāt bīda arī tradicionālās medicīnas virzienā, cenšoties to pietuvināt un iespēju robežās - arī iekļaut veselības aprūpes sistēmā. Nevar teikt, ka šie centieni ir bez panākumiem. Līdz ar to, teorētiski, kādā jaukā dienā vari arī vairs nezināt, kurš ir ārsts, un kurš - šamanis ķitelī.

Kaut kad ne pārāk sen vienā diskusijā tu iemeti ar linku par baznīcām, kuru draudzes nomontē krustus un altārus, lai migrantiem tīkamāk. It kā pāris draudzes izpildās, nekas sevišķs, bet tev tas tomēr likās pieminēšanas vērts, kā pazīme dziļākām problēmām. Es šos pseidomedicīnas aktīvistus analoģiski vērtēju plašākā medicīnas kontekstā.