Man šķiet, ka pienāk viens brīdis, kad pārāk bieža kritika rada dotajam tēlam vairāk laba, nekā ļauna. Kā līdzīgs piemērs man nāk prātā tas pats Tramps. Atsevišķi mēdiji sevi mēdz sevi brīžiem padarīt smieklīgus savos mēģinājumos piesieties pie katra viņa vārda un publiskas parādīšanās. Labāka ir reta/vidēji bieža, koncentrēta kritika, nekā patstāvīga ņemšanās, kas rada tādus kā brood, kuri šajā ņemšanās sakarā tikai affirmē pozīciju, ka Rudzītis ir gudrs čalis, kurā jāieklausās. Pagaidām situācija ir tāda, ka Rudzīti jau vairs reti kurš uztver nopietni un tie, kuri uztver, tos pārliecināt par pretējo būs ļoti sarežģīti. Kā arī viņš ir zaudējis tiesības nodarboties ar psihoterapiju.

Personīgi man gan viņš nekādas dižas emocijas nerada un tā milzīgā koncentrēšanās uz viņu tikko viņš kaut kur parādās šķiet pārspīlēta. Vnk viens džeks ar spilgtiem un zinātnē ne pārāk balstītiem izteikumiem, kas mēdz rezonēt ar lowest common denominator.