well, es gan izpildīju viltīgu nozīmju/apzīmējumu maiņu, sorry, tādā ziņā, ka nomainīju "cilvēks" uz "persona". un "persona" savukārt ne obligāti sākas ar piedzimšanu (antiabortistiem stipri agrāk, daudzās kultūrās stipri vēlāk) un beidzas tad, kad tiek sarautas sociālās saites (kādreizējā japāņu ģimenes "kai" konceptā mirušie bija ģimenes locekļi, mūsdienās legāli nosaka klīnisko nāvi tad, kad vēl var ievākt orgānus (bet procesi smadzenēs vēl nav beigušies), attiecīgi visa krionika ir par to, ka "legāli ir miris, reāli visnotaļ dzīvotspējīgs", pat neiegrimstot jautājumā par testamentu (miroņiem jau īsti nav gribas, kāpēc mēs to ņemam vērā kā īstu?)). un tas nav reliģisks koncepts. tā ka nāve ir līnija, bet ne vienīgā un lielākā un attieksme pret to nav universāli vienāda un nav tikai reliģiski diktēta

ja nozīmju maiņa ir problēma, vrb paskaidro, ko tu domā ar "cilvēks".