Ja ar "tādi tipi" tiek saprasts "cilvēki, kuru terminālās diagnozes liek šiem atmest jebkādas morāles normas, bet kas tajā pašā laikā tomēr ir gatavi akli ticēt kaut kādām pasaciņām un sekot tajās noteiktajām vadlīnijām", tad jā, piekrītu. No otras puses, tā ir pietiekami neliela populācija, lai sabiedrības interesēs būtu meklēt efektīvākus risinājumus.

Tāpat, ciniski izklausīsies, bet diagnozes, kuras garantē dzīves izbeigšanos tuvāko dažu mēnešu laikā, pacientu parasti padara fiziski nespējīgu izvērst tāda mēroga haosu, lai sabiedrībai vajadzētu šīs pasaciņas ne vien pieciest, bet arī uzturēt.