>Vai tev vispār pastāv savs viedoklis par prioritātēm ''sava tauta/nācija'' un ''migranti, kuriem grūti''?

Pastāv, bet prioritātes nekad nav absolūtas. Tak visi mēs esam cilvēki, ārpus speciālām situācijām savējie vienmēr ir pirmie, pēc definīcijas.

Vēlme pēc labdarības,protams, ir speciāla situācija, bet ne vienmēr labdarība ir laba. Jo īpaši tuvredzīga labdarība.

>Vai, tavuprāt, tādas ''vague'' migrantu tiesības ir speciāli jāforsē pāri nācijas pašsaglabāšanās un pašnoteikšanās tiesībām?

Ne pār pašnoteikšanos, bet neviens jau pagaidām pār pašnoteikšanos neforsē. Pašnoteikšanās būtu aizskarta, ja Vācija aiztransportētu kārtīgu bēgļu ciematu z Poliju un tur atstātu. Pašnoteikšanās ir viena no retajām absolūtajām tiesībām eiropas vērtību sistēmā, mēs arī orgānus nevienam nespiežam dzīvam esot ziedot, un pat šķībi skatamies uz 'ja neteici savādāk, tad pēc nāves ziedosi gan'.

Pār 'pašsaglabāšanos' vai jo īpaši 'nacionālo drošību' gan teorētiski ir vērts forsēt ļoti daudz ko. 'Teorētiski' tāpēc, ka konkrētajā situācijā jau notiek tieši pretējais. t.i. vēlmes realizēt īslaicīgu altruismu tiek liktas augstāk pār no kara bēgošo ilgtermiņa interesēm.

Fokusam uz migrantu personiskajām tiesībām būtu tieši jānoved pie beigšanas mānīt migrantus uz realitātē neeksistējošo 'te viss ir labi visi gaida atplestām rokām uz Eiropu', bet problēmu risināšanu viņu izcelmes vietai tuvākās valstīs. Kur, ja kas, bija lauvas tiesa bēgļu, pat tad, kad plūsma uz Eiropu sasniedza maksimumu - un šobrīd, palīdzot tuvākajām valstīm tikt galā (t.i, padarot sīrijas bēgļu statusu Turcijā cilvēcīgāku), ir kritusies arī bēgļu plūsma uz Eiropu.


'Neriskēt ar savējo dzīvībām'ir tiaki cēls attaisnojums. Reālais iemesls ir 'mēs te viņus negribam, jo viņi ir savādāki'.

Un lai gan to atzīt ir šausmīgi politnekorekti, tas nekur pēkšņi nepazudīs tikai tāpēc, ka daži līderi vēlas, lai tas pazustu - un kamēr tā nopietni domā kaut 10% sabiedrības, tas ir reāls un konkrēts risks arī tiem pašiem aizstāvamajiem migrantiem.
Un ja tā domā kaut minimālais vairākums tur, kur bēgļi reāli tiks izmitināti (jo neviens jau viņus neizmitinās bagāto un progresīvo kvartālos), tas, neapšaubāmi būtiski palielina lokālo geto veidošanos integrācijas neiespējamības dēļ, un geto radikalizēšanos un jauno nikno vīriešu vardarbības un arī teroraktu risku. Kas arī rada risku visiem, pirmkaŗt un galvenokārt tieši tiem pašiem nelaimīgajiem bēgļiem.

Ne jau diversitātē ir problēma, bet sociālajā atstumtībā+ kultūrā, kas pārējos uzskata par necilvēkiem. Un īslaicīgais, trauslais bēgļa statuss bez reālas iespējas tikt pie godīga darba veicina tieši atstumtību un nekādi neveicina iemācīšanos, ka citi arī ir tādi paši cilvēki.

Protams, vēl tāds sīkums kā nespēja skeilot iebraucēju skrīnošanu - un ja nespējam skeilot kaitīgo elementu izfiltrēšanu tad tas, atkal ir problēma visiem, ieskaitot 99% bēgļu, kas no tā cieš visvairāk (jo neizfiltrē ne tikai retos teroristus, bet arī daudz biežākos vienkaŗši vardarbīgos, kas starp oportūnistiem neizbēgami ir stipri vairāk kā vispārējā populācijā - pat ja viņi tā īsti problēmas rada tikai tautiešiem) - un ir jāmeklē kāds cits risinājums.

Polijas un EU strīds nav īsti par nacionālo drošību pret pašnoteikšanos, tas ir Polijas, kas dod robežsardzes resursus bēgļu menedžēšanai + uzņem un veiksmīgi (!) integrē milzīgu skaitu bēģlu no Ukrainas stŗīds ar EK, par to ka Polija nav uzņēmusi nevienu Pareizās kategorijas bēgli, kuru paredzēto uzņemšanas kvotu gan neviena cita EU valsts _aŗī_ nav izpildījusi.

Bet ja uzskatam ka EK prasa, lai Polija piemet vairāk naudas kopējam EU katlam, no kura tiek dota nauda bēgļu stāvokļa uzlabošanai tai pašā Turcijā (un tādejādi bēgļu plūsmas samazināšanai), tad tā varbūt ir OK prasība? Nav ne jausmas, cik samērīga ir summa, ņemot vērā ko Polija jau dara, un vai tā summa tiešām tiks izmantota minētajam mērķim nevis sodiņš kopējā katlā vispārīgiem mērķiem - bet tāpēc jau tas ir juridisks strīds. Jāizvērtē proporcionalitāte, tur nav viennozīmīgas patiesības.