Marksisms nav zooloģisks, tur ir ārkārtīgi daudz nianšu starpā; :) bet OK, šobrīd nevaru pieņemt, nedz noraidīt hipotēzi, ka kari par Vērtībām ir tikpat bieži ka kari par resursiem, tāpēc pagaidām marķēsim to kā valīdu.

Par VD nozīmi kristīgās teoloģijas tev ir tikai neliela daļa taisnības. Neesmu teoloģe, bet dažādos kontekstos esmu guvusi pietiekamu priekšstatu par to, cik liela nozīme tieši VD ir bijusi šo 2000 gadu laikā, konstruējot JD ekseģēzi praktiski visos kristietības virzienos, atzaros un deviācijās. Nesavilkšu tagad te saites uz traktātiem, kas to apliecina, bet jebkurš TF vai ikvienas LV atzītas konfesijas Garīgā Semināra absolvents varētu tev sīkāk un pamatotāk uz to norādīt. Nav runa par paražām un to eventuālo atcelšanu, ir runa par teksta autoritatīvo statusu. Turklāt vēsturiski apliecinājies, ka arī mūsuprāt visai miermīlīgās JD tekstu var izmantot, lai iedvesmotu nogalināt.

Ar daudzajām kristiešu sektām es nedomāju gnostiķus, kuri vispār nav pieskaitāmi kristietībai. Kaut arī daudzas kristīgās herēzes bijušas gnostiķu un manihejiešu inspirētas, tomēr (lielā mērā, atsaucoties uz Rakstu autoritāti) paši viņi sevi arvin uzskatījuši par vienīgajie trū-kristiešiem, un ne tikai meinstrīmbaznīca apkaroja viņus, bet viņi paši arīdzan bez liekiem aizspriedumiem likvidēja līdzpilsoņu miesas, lai glābtu viņu nemirstīgās dvēseles. Visādi bogomili, paulikāņi utt. - šīs tabulas viduslaiku sadaļā ir īss un nepilnīgs uzskaitījums (vispār attiecīgais WP raksts ir sūdīgs) https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Christian_heresies

Par Mahabhāratu - tas, ka tu, kristietības un analītiskās psiholoģijas samaitātais 20.-21.gs. eiropietis šo tekstu uztver kā simbolu un arhetipu spēli, neliecina neko par tā noderīgumu vai nenoderīgumu, lai attiecīgā vēsturiskā situācijā kalpotu kā ideoloģisks pamatojums cīņai.:)