Neesmu Vēdu un hinduisma speciāliste, bet man tīri pavirši radies iespaids, ka Mahabhārata (ar visu Bhagavadgītu) ir tāds varen asiņains bojeviks, kurā testosterona labi uzpildīts jaunkareivis var atrast daudz vairāk inspirāciju nekā Korānā.:)
Kristiešu Raksti nav tikai Jaunā Derība, bet arī Vecā, un tad, kad ļaudis meklē pamatojumu, kāpēc ir labi pārgriezt rīkli citas kopienas pārstāvim, tad, kā vēsture rāda, kristiešu Raksti noder tīri labi.
Par vahabismu taisnība, tas ir pēc definīcijas potenciāli radikāls strāvojums. Jautājums ir, kāpēc tas tieši šobrīd spēj paraut līdzi masas.
Ja atceramies no vēstures, tad 14.-16. gadsimtā, kad Eiropā kā sēnes vairojās agresīvas kristiešu sektas, kas laupīja, dedzināja un slepkavoja citus - "nepareizos" - kristiešus (pēc viņu domām - neticīgos), apstākļos droši vien bija atrodams nedaudz līdzību. Mana primitīvā, naivā un nepārbaudāmā hipotēze ir gluži vnk. sasāpējusi vajadzība pēc resursu pārdales, kurai ir ļoti viegli uzpotēt jebkuru ideoloģiju. T.i., situācijā, kad "mēs, ticīgie, tikumīgi un pareizi dzīvojošie, ciešam trūkumu, bet visādi neticīgie netikļi bauda komfortu", ir ļoti viegli šo netaisnības sajūtu sajūgt ar veikli piemeklētiem citātiem no jebkura populācijai kaut cik autoratīva teksta - nepieciešamības gadījumā kaut ko izraujot no konteksta un piekoriģējot - lai iedvesmotu cilvēkus Taisnīgai Cīņai.